Viduslaiku alķīmijā Saule un Mēness tika uzskatīti par diviem galvenajiem kosmiskajiem spēkiem. Saule simbolizēja uguni, gribu, apziņu un darbību, bet Mēness - intuīciju, noslēpumu, sapņus un iekšējo pasauli. Senie alķīmiķi uzskatīja, ka tikai šo pretstatu savienošanās var radīt patiesu pārvērtību - nevis metāla, bet gan cilvēka iekšienē.

Tāpēc Saules un Mēness seja kopā bieži tika attēlota okultajos kokgriezumos, astroloģiskajās kartēs un senās mistiskajās ilustrācijās. Tā ir zīme cilvēkam, kurā ir abas puses: gaisma un ēna, saprāts un jūtas, aktivitāte un klusums.

Šajā sudraba gredzenā mēness it kā apņem sauli, taču neviena no pusēm nav dominējošā. Tās saplūst vienā simbolā kā nepārtraukts dienas un nakts cikls. Reliģētā virsma padara gredzenu dzīvu: gaisma atspīd no reljefajām līnijām, bet tumšākas detaļas piešķir dziļumu un izceļ sejas iezīmes.

"Saules un Mēness alķīmija" nav tikai astroloģisks motīvs. Tas simbolizē iekšējo līdzsvaru, pārvērtības un spēju pieņemt savas dažādās šķautnes, nevis censties kādu apspiest.

Informācija par izstrādājumu:
- Materiāls - sudrabs
- Izmērs: iekšējais diametrs - 18 mm